Mammu, tēti, skrienam ātrāk, visi rokudzelži ir atstāti policijas iecirknī, vai redzi laupītāju tur aiz koka?, “Es uzvārīju tēju, nāc ciemos”, “Partizānu bunkurs ir gatavs, mēs varam iet paslēpies!”, “Brāli, tev sāp roka? Ejam uz slimnīcu, es tevi tur paārstēšu.” Tie ir vārdi, kas tagad skan pagalmā smilšu rotaļlietu grabēšanas un šūpoļu šūpošanās vietā. “Sienāzītis” ir kļuvis par vasaras projektu visai ģimenei mūsu viensētā. Kad viss ir pabeigts, varu droši teikt, ka tas ir ne tikai rotaļu namiņš, bet arī lieta, kas saved kopā un iedvesmo radīt. Tas ir tas, kas aicina arvien biežāk pamest pilsētu un tai pieskarties. Tiklīdz sākās “Sienāzīša” būvniecība, darbos iesaistījās visi, kas atradās tuvumā. 

Māju viegli samontējām 2 dienu laikā, un lielākā laime protams, bija bērniem. Vēlāk izvēlējāmies mājas krāsas, krāsojām, pirkām lietas iekšējai apdarei, likām dekorācijas… Pats galvenais, lai ne tikai bērni un vecāki, bet arī vecvecāki, draugi, kuri vienmēr labprāt dalījās savus padomus, iesaistījās šajā visā. Tagad namiņš aicina visus ciemos, tādējādi stiprinot saikni starp ģimeni un draugiem. Bērni jau ir redzējuši, ko nozīmē būvēt māju, tāpēc ticu, ka kādu dienu uzbūvēt lielu māju viņiem būs daudz vieglāk. Galu galā paši uzcēla sienas, paši uzlika jumtu… Paldies 4IQ par tik brīnišķīgo bērnības stāstu!